sótvondur
lýsingarorðsót-vondur
mjög reiður
hann varð sótvondur og rauk á dyr
Frumstig
Karlkyn
Kvenkyn
Hvorugkyn
Nf.
sótvondur
sótvond
sótvont
Þf.
sótvondan
sótvonda
sótvont
Þgf.
sótvondum
sótvondri
sótvondu
Ef.
sótvonds
sótvondrar
sótvonds
Karlkyn
Kvenkyn
Hvorugkyn
Nf.
sótvondir
sótvondar
sótvond
Þf.
sótvonda
sótvondar
sótvond
Þgf.
sótvondum
sótvondum
sótvondum
Ef.
sótvondra
sótvondra
sótvondra
Karlkyn
Kvenkyn
Hvorugkyn
Nf.
sótvondi
sótvonda
sótvonda
Þf.
sótvonda
sótvondu
sótvonda
Þgf.
sótvonda
sótvondu
sótvonda
Ef.
sótvonda
sótvondu
sótvonda
Karlkyn
Kvenkyn
Hvorugkyn
Nf.
sótvondu
sótvondu
sótvondu
Þf.
sótvondu
sótvondu
sótvondu
Þgf.
sótvondu
sótvondu
sótvondu
Ef.
sótvondu
sótvondu
sótvondu