ólastaður
lýsingarorðó-lastaður
að <öðrum> ólöstuðum <er hann bestur>
aðrir eru ekki sem verstir en hann er bestur
Frumstig
Karlkyn
Kvenkyn
Hvorugkyn
Nf.
ólastaður
ólöstuð
ólastað
Þf.
ólastaðan
ólastaða
ólastað
Þgf.
ólöstuðum
ólastaðri
ólöstuðu
Ef.
ólastaðs
ólastaðrar
ólastaðs
Karlkyn
Kvenkyn
Hvorugkyn
Nf.
ólastaðir
ólastaðar
ólöstuð
Þf.
ólastaða
ólastaðar
ólöstuð
Þgf.
ólöstuðum
ólöstuðum
ólöstuðum
Ef.
ólastaðra
ólastaðra
ólastaðra
Karlkyn
Kvenkyn
Hvorugkyn
Nf.
ólastaði
ólastaða
ólastaða
Þf.
ólastaða
ólöstuðu
ólastaða
Þgf.
ólastaða
ólöstuðu
ólastaða
Ef.
ólastaða
ólöstuðu
ólastaða
Karlkyn
Kvenkyn
Hvorugkyn
Nf.
ólöstuðu
ólöstuðu
ólöstuðu
Þf.
ólöstuðu
ólöstuðu
ólöstuðu
Þgf.
ólöstuðu
ólöstuðu
ólöstuðu
Ef.
ólöstuðu
ólöstuðu
ólöstuðu