sjokkeraður
lýsingarorð
óformlegt
sem er illa brugðið, í áfalli, sleginn
hún var sjokkeruð að heyra þetta
Orðasvið og samstæður
Samstæður
Frumstig
Karlkyn
Kvenkyn
Hvorugkyn
Nf.
sjokkeraður
sjokkeruð
sjokkerað
Þf.
sjokkeraðan
sjokkeraða
sjokkerað
Þgf.
sjokkeruðum
sjokkeraðri
sjokkeruðu
Ef.
sjokkeraðs
sjokkeraðrar
sjokkeraðs
Karlkyn
Kvenkyn
Hvorugkyn
Nf.
sjokkeraðir
sjokkeraðar
sjokkeruð
Þf.
sjokkeraða
sjokkeraðar
sjokkeruð
Þgf.
sjokkeruðum
sjokkeruðum
sjokkeruðum
Ef.
sjokkeraðra
sjokkeraðra
sjokkeraðra
Karlkyn
Kvenkyn
Hvorugkyn
Nf.
sjokkeraði
sjokkeraða
sjokkeraða
Þf.
sjokkeraða
sjokkeruðu
sjokkeraða
Þgf.
sjokkeraða
sjokkeruðu
sjokkeraða
Ef.
sjokkeraða
sjokkeruðu
sjokkeraða
Karlkyn
Kvenkyn
Hvorugkyn
Nf.
sjokkeruðu
sjokkeruðu
sjokkeruðu
Þf.
sjokkeruðu
sjokkeruðu
sjokkeruðu
Þgf.
sjokkeruðu
sjokkeruðu
sjokkeruðu
Ef.
sjokkeruðu
sjokkeruðu
sjokkeruðu