siðsamr
lýsingarorðsið-samr
adj. well-conducted; hann bað sína menn vera hljóðláta ok siðsama á kveldum, Fs. 143; kyrrlátr ok s., Magn. 438; s. ok friðsamr, Fms. viii. 253; vera hæveskir ok siðsamir innan-hirðar, N. G. L. ii. 419; s. ok léttlátr, Sks. 19.