kviksetjasagnorðkvik-setjat, (kyk-setja, Fms. viii. 201), to bury alive, Bárð. 179, Ann. 1357, Pr. 413:—eccl., kyksettr, enshrined as a saint; man gott orðit til kyksettra í bænum í þessi hríð, Fms. viii. 101.